GLEN mazais logo GLEN mazais logo

Muzejpedagoģija Gruzijā

Šī ir dienasgrāmata par projektu Gruzijas Valsts mākslas muzejā (no septembra līdz decembrim 2006). Projekts tiek īstenots kopā ar Štefiju (Steffi Kautz) no Vācijas un Vitu (Vita Lazinskaite) no Lietuvas. Projektu finansiāli atbalsta LR Ārlietu ministrija.

Monday, December 18, 2006

Dažas bildes




Monday, November 06, 2006

Atbalsti Gruziju!

Trešdien, 8. novembrī Latvijas Okupācijas muzeja vestibilā notiks akcija „Atbalsti Gruziju ceļā uz NATO”. Tās ietvaros varēsi saņemt informāciju par Gruzijas demokratizācijas procesu, virzību uz NATO un atstāt krāsainu rokas nospiedumu kā simbolisku balsi Gruzijas atbalstam. Akcijas noslēgumā plaukstas nospiedumu tiks iesieti apjomīgā grāmatā un iesniegti NATO ģenerālsekretāram.

VISI UZ IECIRKŅIEM! :D

Šo akciju rīko LATO, info par citām vietām, kur tā notiks www.lato.lv

P.S. Ja es būtu Latvijā, es noteikti piedalītos.

Wednesday, October 25, 2006

Pēc ilga laika

Ir pagājis mēnesis, kopš esmu šeit, Gruzijā, un laikam beidzot sāku apkopot domas. Viena to tādām ir vecā labā banālā: ir jāaizbrauc prom no savējiem, lai saprastu, cik viņi tev svarīgi. Manā gadījumā bija jāaizbrauc prom no Latvijas un jāsagaida, kad latvieši atbrauks uz šejieni, lai saprastu, cik salīdzinoši viegli ir dzīvot ar savējiem. Kaut arī gruzīni no latviešiem diez ko neatšķiras, kopīgai kultūrai tomēr ir liela nozīme.

Bet par visu pēc kārtas.

Kā es te nonācu un ko es te daru? Šis laikam ir pirmais jautājums, kas būtu jāizskaidro. Bloga nosaukums daļēji atspoguļo projekta būtību, kura dēļ esmu šeit. Esmu brīvprātīgā projektā "Muzejpedagoģijas metodes Gruzijā". Kopā ar Štefiju un Vitu mēs vadām nodarbības Tbilisi muzeju darbiniekiem, lai palīdzētu veidot izglītojošas programmas jauniešiem, pieaugušajiem un bērniem četros nozīmīgākajos šīs pilsētas muzejos.

Tbilisi ieradāmies 22.septembrī, bet faktiski darbu sākām jau labu laiku iepriekš - vācot informāciju savās valstīs, lasot, mācoties, plānojot un piedaloties sagatavošanas semināros. Mūsu darba kārtībā ietilpst divi semināri nedēļā, darbs pie ceļojošās izstādes un konsultācijas atsevišķiem muzejiem. Protams, nedrīkst aizmirst arī regulārus izstāžu atklāšanas pasākumus :)) Tas bija viens no lielākajiem pārsteigumiem, ar ko sastapos šejienes muzejos. Piemēram, Tblisi pilsētas muzejā izstādes reizēm ilgst vienu nedēļu, bet reiz - tikai divas dienas!

Otrs pārsteigums bija milzīgais kontrasts dažādu muzeju starpā. Dažos muzejos ir lieliskas izglītojošās programmas (vai vismaz idejas, kā tādas izveidot), savukārt, apmeklējot citus, rodas sajūta, ka esi septiņesmitajos gados: muzejs piedāvā iespēju gida pavadībā nokļūt nesaprotamo tekstu valstībā... Viss atkarīgs no muzejos strādājošajiem cilvēkiem. Šo secinājumu šeit var attiecināt gandrīz uz jebkuru dzīves jomu. Pie mums jau laikam tāpat... :)

Thursday, October 05, 2006

Soreiz vairak

"Sa-kart-ve-lo, Sa-kart-ve-lo!" kaut kur pagalmos klaiga berni un es beidzot esmu tikusi uz kadu bridi pie interneta nepiesmeketa vieta... Sodien Gruzija ir pasvaldibu velesanu diena, tatad brivdiena, tapec viena no musu kaiminienem, kurai ir internets, ir aizbraukusi uz musu landlady daachu lasit ogas un atstajusi man atslegas un savu datoru. Kaiminiene ir vaciete, un ari vinas dators ir vacietis, tapec atvainojíet par kludam - te ir savadaks burtu izkartojums.

Zinu, zinu, ilgi neesmu rakstijusi, bet dzive seit ir tik intensiva, ka pat mana personiga dienasgramata atpaliek jau par pusnedelu.

Treshdiena, 27.septembris
Izrādās, ka šodien ir Abhāzijas ieņemšanas gadadiena. Pie parlamenta ēkas notiek mītiņš. Jau pa dienu bija redzams, ka tas tiek gatavots – parkā aiz baznīcas pulcējās Gruzijas policisti. Viņu zilie krekli stipri atgādina miličus. Mītiņš sākas vakarā – jau krēslo. Kāds vai kāda ik pa laikam kaut ko patosa pilnā balsī saka mikrofonā. Pāri upei tas ir ļoti labi dzirdams mūsu balkonā, tāpēc ņemu kameru un dodos izlūkot, kas tur notiek. Sapulcējies bars ar cilvēkiem. Plīvo karogi ar uzrakstu Mēs paši, ko īsti tas nozīmē, es nezinu. Daļai no pūlī esošajiem mugurā ir melni T-krekli un cepurītes ar tādu pašu saukli. Cilvēki dažādi: vīrieši, sievietes, arī bērni. Par spīti gaidītajam nav nekādas agresijas, nedz arī sēru. No sejām īsti nevaru nolasīt, ko šie cilvēki domā, ko jūt. Man blakus stāv vīrietis – Goča, kurš pats ir dzīvojis Abhāzijā. Viņš man parāda rētas uz savām rokām (tādi padziļi caurumi), saka, ka uz vēdera viņam tādas pašas... Jautāju, kāda pašlaik situācija, un ko šie cilvēki vēlas panākt. Esot divas galvenās prasības, tiesāt tos, kas šo traģēdiju īstenoja, un [otru neatceros]. Šur tur gan redzami plakāti arī angliski, kas prasa iztīrīt Abhāziju un Činvali reģionu no fašistiem un separātistiem. Atkal jau fašisti... Arī Goča saka, ka sanākušo cilvēku vidū ir ļoti dažādi noskaņoti un dažādas prasības uzstādoši cilvēki. Kā visi gruzīni, arī viņš atsaucas uz kādiem man nepazīstamiem un ātrumā nesaklausāmiem uzvārdiem. Cita starpā Goča pasaka arī to, ka šis ir politiski nozīmīgākais laukums Gruzijā. Šī ir tā pati vieta, kur plūda asinis 1989. gadā. Tas uz mani atstāj daudz lielāku iespaidu nekā apkārt notiekošais.
Laukuma malā ir uzstādīts liels ekrāns un uz tā tiek rādītas kara ainas. No konteksta noprotu, ka tā ir Abhāzija, un Goča apstiprina, ka tā ir dokumentāla filma par tā laika notikumiem. Karavīrs iepļaukā večuku. Tūlīt rādīs gūstekņu spīdzināšanu, lai es skatoties. Neliekas tomēr, ka kādu šīs ainas ļoti aizkustinātu. Laikam gruzīni nemāk kaisīt sāli sev brūcēs tā kā mēs. Vai arī vienkārši viņi ir piedzīvojuši daudz vairāk...
Saprotu, ka fotografēt sejas un līst dvēselēs tomēr neuzdrošināšos, tāpēc atvados. Gočā atmostas gruzīns, un viņš sāk piedāvāt savu telefonu, ja man vajagot piezvanīt, un vai es neesot viena. Saku, ka man viss ir, paldies, un uz atvadām dzirdu brīnišķīgu frāzi. Ja Dievs dos, tiksimies. Tā arī ir – ja dos, tad tiksimies.

Ceturtdiena, 28.oktobris
Vakarā Štefija devās uz vācu tikšanos, bet mēs ar Vitu bijām pastaigāties pa mūsu rajonu. Bijām aizgājušas uz lielo baznīcu. Vēlāk uzzinājām, ka tā ir Tbilisi jaunākā baznīca un ka tā ir trešā augstākā baznīca pasaulē. Tās celšanu ir finansējis kāds bagātnieks, kurš incognito atjauno arī Nacionālā muzeja ēkas. Baznīca tiešām ir ļoti liela, ar diezgan lielu dārzu un vakarā skaisti izgaismota. Mēs trāpījāmies tur tieši uz vakara dievkalpojuma beigām, tāpēc dārzs bija pilns ar cilvēkiem: ģimenes ar maziem bērniem, pusaudžu bariņi, pārīši, daži policisti, kas saskūpstās ar mācītājiem...
Apkārtne gan šķiet vēl nabadzīgāka kā mūsu Čugureti rajons. Atpakaļ ceļā ieklīstam kādā šaurā ieliņā, kas, izrādās, nekur neved, jo beidzas ar strupceļu kalna malā. Bērni joprojām spēlējas uz ielas, kaut arī ir piķa melna tumsa. Kāda meitenīte pieskrien pie manis un kaut ko prasa gruzīniski. Redzot, ka es nesaprotu, viņa prasa: „Inglisk?” Kad es pamāju ar galvu, viņa, aiz sajūsmas spiegdama, skrien mums pa priekšu visai ielai paziņodama, ka mēs esam ārzemnieces. Pie dažām mājām sēž vai stāv pieaugušie (laikam vīrieši, tumsā grūti saskatīt) n sarunājas. Mēs steidzam ātrāk tikt laukā no šīs ielas, jo sajūta ir tāda, it kā būtu ienākušas svešā dzīvoklī.

Monday, September 25, 2006

2006-09-23

Sodien nolemu, ka vairak saja dienasgramata rakstisu, kad busim dabujusas internetu sava maja vai ari tiksu pie ta kaut kur citur otra ielas puse. :(

Protems, es esmu zakpastala, bet skersot ielu ta ka vietejie es tomer nespeju. Sodien nostaveju apmeram pusstundu Rustaveli prospekta preteja puse, pirms tiku pari ielai. Un ari tad tikai tapec, ka man palika kauns apkart stavoso taksu soferisu prieksa. Tad nu es nodomaju: "Labak godpilna nave neka glevula dzive!" un varonigi metos uz ielas vidu. Japiebilst, ka si ir galvena Tbilisi iela, tris joslas katra virziena, nevienas gajeju parrejas redzama attaluma, un katra gala pa tunelim-tirdzniecibas centram.

Vel kadu laicinu patirinajos uz dubultas joslas ielas vidu par prieku soferisiem - tauretajiem un te nu es esmu.

Vakardienai ir divi vardi: tirgus un pirts. Domaju, ka abos atgriezisos vel kadu reizi, bet viens no tiem man nepatika nemaz, bet uz otru es labprat ietu katru dienu, ja varetu atlauties.
Uzmieniet nu, kurs ir kurs? :))

Saturday, September 23, 2006

Esmu te!

Sveiki visiem! Ta ari nesanaca neko uzrakstit pirms aizbrauksanas - steiga bija tik liela, ka jabrinas, ka vispar te esmu.

Projekts vel isti nav sacies, mes ar manam projekta biedrenem bijam uz pirmo tiksanos ar partnerorganizaciju - Nikija un Misha liekas loti jauki cilveki. Nezinu gan ka bus ar valodam - katrs no viniem runa cita svesvaloda, tapec mes lietojam tadu ka anglu/vacu/krievu valodas kokteili. Savu grupu satiksim otrdien, un tad ari redzes, ka mums ies.

Pagaidam iepazistamies ar apkartni un censamies iejusties. Tas nav gruti, es piemeram, nejutu gandriz nekadu atskiribu. Varbut nabadzigak te ir, bet daudzejada zina ari forsak. Piemeram, var nopirkt siltu maizi no pardeveja rokam bez nekadas plastmasas.

Sodien ieperkoties tirgu sastapamies ar gruto arzemneiku likteni - daudzi, ipasi sievietes (cik nesolidari!) centas no mums noplest triskarsu cenu.. :( Bet mes jau iecekojam pirms tam veikalos, jo to jau vareja gaidit... :))

Citadi daudzi bridinajumi par drausigi uzbazigajiem gruzinu viriesiem, izradities gribosajam sievietem un citi pagaidam nav piepildijusies. Protams, ik pa laikam var dirdet frazi "takaja krasivaja, a prohogis mimo" bet flirtet vini sak tikai tad, ja tu to klusiba akcepte. Ta ka es to par istu uzmacibu nesauktu.

Musu istabas ipasniece mus nobridinaja nekadas attiecibas ar gruzinu viriesiem neielaisties, un nosledza savu sakamo ar skastu frazi: "I hope you all have your own boyfriends!" visai strikta toni. :)) Cik mili! :)
Tomer nekluva skaidrs, vai mes drikstetu savus boyfriendus vest vinas maja...

Mes dzivojam skaista, kaut nolaista rajona iepretim vecpilsetai. Privatmaja ar darzu (kas varetu pretendet uz botaniska darza titulu). Saimniece gadiga, maja lieliska, tikai jamaksa 200 eiro menesi par pusotru istabu. Tas skaitoties leti... Nezinu. Sodien bijam ari vieta, kas ir tada ka dzivoklu birza, bet ta ka tur visi sludinajumi ir gruzinu valoda, nekas daudz skaidraks nekluva.

Nopirku gruzinu eposu krievu valoda. Varbut tas man palidzes vinus labak saprast... Tad jau zinosu vel, kad saksu saprast! :)

Sveicieni visiem, par latviesiem gruzini lidz sim loti labi izteikusies. :)

Monday, August 21, 2006

Hei!

Vēl jau nekā daudz nav ko stāstīt - projekts joprojām ir sagatavošanas fāzē, manas ilgas pēc tā aug augumā :))

Laimīgā Sinča!